Rudens - pārmaiņu laiks

Rudens ir pārmaiņu laiks gan dabā, gan cilvēku dzīvē. Rudens ir laiks, kad pēc siltās vasaras mainās ne vien daba mums apkārt, bet mainamies arī mēs paši. Īpaši pastiprināti uz šīm un citām pārmaiņām reaģē mūsu mazuļu organismi - vienam ģimenē uzradies „konkurents” - brālītis vai māsiņa, otram jāsāk spert pirmie soļi lielajā dzīvē un jādodas uz bērnu dārzu, trešajam varbūt mīļa ome vai auklīte mājās, bet māmiņa un tētis visu dienu darbiņā. Tas viss rada stresu mūsu mazulim un līdz ar to arī imunitātes pazemināšanos, jo kā zināms - visvairāk imunitāti grauj STRESS. Un, ja vēl tam pievienojas vīrusi, kuri rada augšējo elpceļu un kuņģa zarnu trakta saslimšanas, tad maisam gals vaļā un mūsu mazulis sāk slimot. Tāpēc mums jau laikus vajadzētu rūpēties par mazuļu imunitāti. Kas tā ir?

Imunitāte ir organisma dabīgā aizsardzība pret dažādām vīrusu slimībām un infekcijām. Lai gan mūsu imunitāte ir tik sarežģīta un apbrīnojama sistēma,ka izpētīta tikai daļēji. Daži pamatprincipi saglabājušies kopš laikiem, kad mūsu senči vēl nebija spēruši kāju uz sauszemes. 20. gadsimta zinātnieks Pauls Ērlihs atklāja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas-antivielas. Ja organismā iekļūst vīruss, tas kādu laiku tur cirkulē, tikmēr cilvēka pašsajūta pasliktinās, paaugstinās temperatūra. Tad nāk lūzuma punkts - asinīs sāk izstrādāties antivielas. Cilvēka asinīs ir īpašas šūnas, limfocīti, kas kopā ar antivielām iznīcina infekciju. Ja tā pati slimība uzbrūk atkārtoti, organisma jau reaģē ātrāk, neļaujot saslimt otru reizi, vai ja nu gadās saslimt, tad slimība noris vieglāk. Tāpēc jāņem vērā, ka temperatūra ir organisma dabīgā aizsargreakcija, antivielu izstrādātāja un ir nepareizi slimības pirmajās dienās to pazemināt līdz normas skaitļiem, neļaujot izstrādāties antivielām. Izšķir iedzimto un iegūto imunitāti. Iedzimtā ir saistīta ar organisma bioloģiskajām īpašībām, un tā ir stabila (piemēram - cilvēkam piemīt imunitāte pret dzīvnieku slimībām). Iegūtā veidojas mūža gaitā un pēcnācējiem neidzimst, to iedala dabiski un mākslīgi iegūtajā. Dabiskā imunitāte veidojas pēc pārciestas infekcijas slimības, organismam izveidojot atbilstošus aizsargmehānismus. Mākslīgo imunitāti panāk ar vakcīnām.

Imunitātes būvmateriāli ir olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni.

Kas jādara un jāēd, lai paaugstinātu imunitāti?
A vitamīns - aktivizē imūnsistēmu - to satur dzeltenie un sarkanie dārzeņi, aknas, olas.
B vitamīns - palīdz organismam ražot antivielas un pārvarēt fizisku slodzi - to satur piens, siers, aknas, raugs, sēnes.
C vitamīns - paaugstina izturību stresa situācijās - kad rodas sajūta, ka spēki sāk izsīkt un vīruss varētu pieķerties, C vitamīns ir ātrā palīdzība - to satur dzērvenes, mežrozītes, citrusaugļi, kāposti, spināti, upenes, smilšērkšķi arī ķiploki.
E vitamīns - ir antioksidants, kuršpalīdz iznīdēt vielmaiņas procesos radušās kaitīgās vielas, kas bojā organisma šūnas - to satur augu eļļas, graudaugi, rieksti, olas dzeltenums.
Viskareivīgākās uzturvielas kas nonāvē mikroorganismus ir fitoncīdi - visvairāk to ir ķiplokos, sīpolos, lociņos, rutkos, kāļos un selerijās.
Ķiploks organismā darbojas kā ugunsdzēšamais aparāts, kas maksimāli ātri likvidē saaukstēšanās slimību šūnas. Lieliski, ja katru vakaru visi ģimenes locekļi apēd pa svaigai ķiploka daiviņai. Tomēr, ja nepatīk asā garša, var saspiest ķiploku daiviņas, apliet ar novārītu adzesētu ūdeni un izvilkumu liet klāt pie sulas, dzēriena vai izsmidzināt rīkles galā. Ķiploku daiviņas var sasmalcināt, salikt uz šķīvīšiem un turēt istabā, no tiem plūdīs aromāts, kam piemīt ārstniecisks efekts. Mazuļiem pie gultiņas var piekārt ķiploku krelles, bet bērnudārzniekam dodoties uz dārziņu, sasmalcinātas ķiploku daiviņas ieliek „kinderolas" trauciņā un uzkar šo rotu kaklā. Tomēr, ja ķiplokam nav izdevies pasargāt no saslimšanas, to vajag turpināt ēst arī slimošanas laikā - tas palīdzēs ātrāk izveseļoties. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši nejutīgi pret dažādām zāļu vielām.
Bišu produkti - medus, ziedputekšņi, bišu māšu peru pieniņš, bišu maize.
Medus ir zāles pret daudzām kaitēm - tas ir līdzeklis, lai ātrāk atjaunotu spēkus, uzturētu veselību un pasargātos no iespējamām saslimšanām. Medus pozitīvās īpašības varbūt slēpjas faktā, ka tas ir ļoti pietuvināts, gandrīz atbilstošs mūsu asins sastāvam. Tas rada ķermenī siltumu un kalpo kā nesējs augu ārstējošo īpašību nogādāšanai un ķermeņa audiem, tādēļ medu izmanto kā starpnieku daudziem līdzekļiem. Medu nedrīkst karsēt vairāk par 40 grādiem, jo augstākā temperatūrā visas bioloģiski aktīvās vielas iet bojā un paliek tikai saldvielas. Mūsu senči secināja, ka vislabāk C vitamīna avotu dzērvenes uzglabāt iemērktas medū. Laika gaitā atklājās arī tik atšķirīgo produktu lieliskā saderība garšas ziņā, izveidojot līdzsvaru starp abiem piemītošajām spēcīgajām garšām.
Jau tūkstošiem gadu nolūkā stiprināt imunitāti tiek izmantota margrietiņai līdzīgā puķe - ehinācija. Tā satur bioloģiski aktīvas vielas, kas aktivizē imūnsistēmu, palīdzot uzveikt vīrusus un baktērijas. Šos produktu gan nevajadzētu lietot ilgstoši, bet gan kursu veidā 4-6 nedēļas.
Ļoti būtiski uzņemt pietiekami daudz šķidruma - ūdeni, zāļu tējas, dabīgās sulas, jo dehidratācija (šķidruma zudums) negatīvi ietekmē bērnu un arī  pieaugušo  imūnsistēmu.

Tuvojoties pavasarim, aizvien vairāk jūtamies saguruši, tāpēc svarīgi piedomāt pie tā, lai ēdiens ko mēs ēdam, būtu ne tikai skaists un garšīgs, bet arī imunitāti stiprinošs.
Iesnu un saaukstēšanās gadījumā nevajag uzreiz ķerties pie aptieciņas, jo varam mēģināt palīdzēt savādāk - kaut vai ar pēdu masāžu - kas stimulē organisma dabīskās aizsargspējas un stiprina imunitāti. Visvienkāršāk mazulim uzvilkt īstas vilnas zeķītes basās pēdās, tas reflektori iedarbosies uz dažādiem punktiem, kas atrodas pēdās un iesnu ārstēšanai ar to arī pietiks.
Vismaz stunda svaigā gaisā katru dienu. Noteikti pastaigas dienas gaišajā laikā, jo arī tas ir viens no veidiem kā uzlabot pašsajūtu, kā organisma šūnas pabarot ar skābekli un parūpēties par savu veselību ilgtermiņā. Arī saslimšanas gadījumā svaigais gaiss ir viena no ārstēšanas sastāvdaļām.
Ģērbieties atbilstoši laika aptākļiem, nepadodoties vilinošajām pēdējo silto saules staru provokācijām, kas reizēm grib lai mēs vēl joprojām justos kā vasarā. Šāds solis var mūs ātrāk novest pie visparastākās saaukstēšanās.

Un visbeidzot - fantastisks palīgs imūnai sistēmai ir SMIEKLI. Pēc minūti ilgas sirsnīgas smiešanās organisms izdala lielu daudzumu antivielu, kas palīdz uzvarēt baktērijas un vīrusus. Smiekli stimulē leikocītu rašanos, bet tie savukārt cīnās ar dažādām saslimšanām. Pat vienkāršā smaidā izvērsta lūpu kustība atbrīvo endorfīnus - laimes hormonus, kas palīdz atbrīvoties no uztraukuma un negatīvām emocijām, kas grauj imunitāti.
Vairāk smaidiet, domājiet labas domas, esiet mierīgi, sniedziet un gūstiet pozitīvas emocijas, mīliet sevi un savus tuvākos, tad arī pavasaris atnāks ātrāk un pārmaiņu laika izraisītās nebūšanas jūs neskars.

Ilze Strēle.